ASV pediatrijas akadēmija iesaka mazuļus līdz sešu mēnešu vecumam barot tikai ar mātes pienu vai tam pietuvinātu un pareizi izvēlētu piena maisījumu.
Līdz gada vecumam mātes pienam vai maisījumam ir jābūt bērna ēdienkartes pamatam. No sešu mēnešu vecuma tam pakāpeniski pievienojas kvalitatīvi augļi, dārzeņi, mazliet gaļa un zivis, kā arī ūdens.
Desu izstrādājumi (cīsiņi, desas ar asām garšvielām)
Desas ir ļoti bīstamas bērna attīstībai.
Cieta, lipīga vai slidena pārtika, kā arī lieli un apaļi gabali var būt bīstami maziem bērniem. Viņi var aizrīties, ēdot cietās desas šķēlīti.
Tāpēc nevajadzētu bērniem dot desiņas, cīsiņus, gaļu un sieru lielos gabalos, vīnogas, kukurūzu, nevārītus dārzeņus, kā arī riekstus un sēklas.
Kad sāksiet piebarot bērnu un viņš jau pats ņems ēdiena gabaliņus rokās, pārliecinieties, ka viss ir sagriezts pietiekami smalkos gabaliņos.
Bērniem vajadzētu ievērot pietiekami “stingru diētu”:
vislielāko vērtīgo vielu apjomu vajadzētu saņemt ar mātes pienu.
Lai gan tas ir acīmredzami, tomēr… cukuram striktu “NĒ”!
Cukurs ir bīstams bērna attīstībai!
Salds ēdiens var izraisīt cukura līmeņa celšanos asinīs un novest pie kariesa attīstības. No vecāku puses dot bērnam cukuru – tā ir milzīga bezatbildība!
Bērna garšas receptori atrodas nerimtīgā transformācijā, pateicoties tiem, bērns sajūt un atšķir dažādas garšas un aromātus, ar nelielu noslieci uz saldo (pateicoties mātes pienam, kas ir saldens pēc savas garšas).
Bet cukuram piemīt veselībai nelabvēlīgas īpašības: saldumi, konfektes, gāzēti dzērieni, kokteiļi un citas saldas lietas var izraisīt miega traucējumus un būt par iemeslu nopietnu slimību attīstībai.
Mērena cukura lietošana ir pieļaujama, bet neaizmirstam, ka mazuļa ēdienkartes sastāv no sabalansētas ēdienkartes, kurā ietilpst divi produkti – mātes piens (vai maisījums) un ūdens.
Ja jau no agras bērnības radināsiet bērnu pie saldumiem, tad ar katru reizi viņš prasīs aizvien vairāk cukura, un augot lielākam, tas novedīs pie kognitīviem traucējumiem, atteikšanās ēst augļus un dārzeņus un iespaidīgiem rēķiniem par pediatra un stomatologa pakalpojumiem (kariess, zobakmens, gingivīts).
Deserti? Jā, bet ne pudiņi un želejas
Vairums pudiņu un desertu ar želejas konsistenci tiek ražoti no cukura, kam pievienotas mākslīgās krāsvielas, aromatizētāji un neliels daudzums želatīna, lai iegūt nepieciešamo tekstūru.
Ja tos nolemsiet gatavot mājās, tad izvairīsieties vien no ķīmijas: pēc būtības jums sanāks augļu sula un… atkal cukurs. Un ja vēlreiz pārlasīsiet iepriekšējo sadaļu, tad sapratīsiet, kāpēc šādus desertus labāk neiekļaut bērna ēdienkartē.
Jūs un tikai jūs esat atbildīgs par sava bērna ēdienkarti, lai tā būtu veselīga un sabalansēta.
Izcepiet viņam ābolu cepeškrāsnī, pagatavojiet no tā biezeni un pievienojat mazliet kanēli. Tas ir lielisks deserta variants – dabiskie cukuri, šķiedrvielas, vitamīni un patīkama konsistence.
