Izrādās, ka 29 gadus vecais Marsels un gadu vecākais brālis neuzauga kopā – kamēr Valteru audzinājuši vecvecāki Rīgā, viņš ar māti dzīvojis Ventspilī. Dzīves abiem izvērtušās dažādas un vienīgais periods kopā bijis no 2. līdz 6.klasei, kad abi vienā klasē mācījās Zālīša pamatskolā.
Marsels to atklāj savā dzīves pirmajā intervijā žurnālam ”Privātā dzīve”, paužot, ka abi vecāki ir dzīvi, tomēr ”viņu kontakts ar Valteru bija ļoti niecīgs”. Vecāki izšķīrušies, kad Valteram bija nepilns gads, bet Marsels vēl pat nebija dzimis.
Valters gandrīz ne reizi intervijās neatklāja, ka viņam ir brālis, par ko Marselam bijusi ”škrobīte”, tomēr vēlāk viņš sapratis kāpēc mūziķis tā darījis: ”Lai mūsu ģimeni pasargātu no apkārtējās uzmanības. Neliegšu, ka dzīves ceļi man bijuši visdažādākie, un tas galīgi nebūtu bijis jauki, ja kāds ap stūri ieraudzītu, kas notiek manā dzīvē; tas nevienam nenāktu par labu. Ar tādu šķietamu atsvešinātību viņš gan sevi, gan mūsu ģimeni pasargāja.”
Marsels satika Valteru pēdējo reizi vien pavasarī, kad viņš bija atbraucis uz brāļa meitas vārdadienu: ”Viņš teica – vairāk es sevi neierobežošu, kā būs tā būs. Visas apstarošanas viņu tā bija nomocījušas…”
”Mums nedeva ziņu, ka situācija ir tik smaga,” iemeslu, kura dēļ pēdējos brīžos brālim nebija blakus, skaidro Marsels. ”Negribu nevienam līst dvēselē, kā bija un kāpēc bija. No tā labāk nekļūs. Mazāk zināšu, vieglāk gulēšu un strādāšu. Vienīgais, kas mierina, ka Valteram vairs nesāp.”
”Lai arī skan banāli, viņš tagad var ar Freimanīti uz mākoņa maliņas uzspēlēt ģitāru un pamētāt šautriņas. It kā viss beidzies, bet nospiež tā neatvadīšanās sajūta. Būtu pieticis ar diviem vārdiem, lai dvēselē būtu miers. Tas ir sāpīgi,” tā Marsels, kurš arī pauž skumjas, ka abiem netapa neviena kopbilde. ”Domāju – gan jau… Bet, redz nesanāca…”
