Deklarējam iedzīvotājus
Vai iespējams deklarēties īrētā dzīvoklī? Kā skaidro eksperti, likums nepieprasa dzīvokļa īpašnieka piekrišanu, lai to darītu, tāpēc principā to iespējams izdarīt patstāvīgi. Taču pieklājības normas tomēr paredz to, ka dzīvokļa īpašnieki vismaz zina par to, ka tā iedzīvotāji šajā dzīvoklī ir deklarēti.
Piedeklarēt iedzīvotājus ir izdevīgi arī tāpēc, ka dzīvoklis, kurā neviens nav deklarēts, nepakļaujas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Tas ir, dzīvokļa īpašnieks par šādu dzīvokli maksā nodokli 1,5% apmērā no tā kadastrālās vērtības. Vienkāršs piemērs. Ja divistabu dzīvoklī Rīgā, kura kadastrālā vērtība sasniedz 30 tūkstošus eiro, deklarēts kāds cilvēks, tad nekustamā īpašuma nodoklis sastāda 60 eiro (0,2%). Ja šajā dzīvoklī neviens nav deklarējies, tad nekustamā īpašuma nodoklis sastāda 450 eiro (1,5%).
Turklāt, ja dzīvoklis ir tukšs, tas ir, tajā neviens nav deklarēts, tad tas nokļūst VID redzeslokā. Tiek uzskatīts, ka tas tikai pierāda faktu, ka dzīvoklis tiek izīrēts. Un tādā gadījumā mēs atkal atgriežamies pie tēmas par nodokļu apmaksu.
Piedeklarēties īrētā dzīvoklī ir vienkārši. Aizpildot deklarācijas veidlapu, cilvēks var norādīt, uz kāda pamata viņš deklarējas tieši šajā dzīvoklī, starp piedāvātajiem variantiem būs iespēja: īres līgums. Iesniedzot deklarācijas veidlapu nepieciešams pievienot tikai pases datus, pārējos dokumentus var palūgt tikai gadījumā, ja radušās šaubas par sniegtās informācijas patiesumu.
Zemūdens akmeņi, par kuriem būtu jāzina īrējot dzīvokli
Ir lietas, par kurām eksperti nerunā ļoti labprātīgi, taču dzīvokļu īpašnieki tāpat ir jābrīdina. Lielākoties tās attiecas uz gadījumiem, kad starp īrniekiem un dzīvokļa īpašniekiem izceļas konflikti.
Piemēram, īrnieks “iespītējas” un atsakās izvākties no īrētā dzīvokļa. Kā atzīst mūsu speciālisti, Latvijā visi likumi ir vairāk vērsti uz dzīvokļu īrnieku interesēm. Tādēļ ir gadījumi, kad dzīvokļu īrnieku “izlikšana” var pārvērsties par veselu epopeju. Pat tajā gadījumā, kad iedzīvotājs uzvedas ļaunprātīgi un par dzīvokli nemaksā. Un pat nomainīt slēdzenes un durvis ar noslēgtu īres līgumu mēdz būt neiespējami – policija aizstāvēs dzīvokļa īrnieku.
Kā no tā izvairīties? Līgumā jāparedz punkts par novēlotiem maksājumiem. Un var vadīties pēc likuma “Par dzīvojamo telpu īri”, kurā noteikts, ka īrnieku iespējams izlikt no dzīvokļa, ja īre nav maksāta trīs mēnešus. Bet arī – tikai caur tiesu. Bet, kā jau mēs zinām, šis process nav ātrs. Gads vai pat pusotrs.
Vēl viens piemērs. Cilvēks samaksājis par 2 mēnešiem uz priekšu, ir ievācies dzīvokli, bet pēc vairākām dienām tajā vairs nevar iekļūt, jo saimnieks pēc nedēļas ir nomainījis slēdzenes. Šādos gadījumos nepieciešams īres līgums, ar kura palīdzību iespējams iesūdzēt tiesā negodīgo izīrētāju. Un īres līgumu labāk neglabāt īrētajā dzīvoklī, bet gan labāk atdot radiem vai draugiem. Ja šī līguma nav, tad lietas labā neko darīt nevar. Labākajā gadījumā jums tiks atdots jūsu kaķis un varēsiet doties pasaulē laimi meklēt.
Tāpēc pareiza, pārdomāta īres līguma izstrādāšanu labāk uzticēt speciālistiem, kas zina par šīm situācijām, kas var aizēnot ciešu sadarbību starp īrnieku un īpašnieku. Kā joko mūsu eksperti, perfektais īres līgums ir rakstīts “parasto cilvēku asinīm”, gan no vienas, gan otras puses. Bet katra situācija ir individuāla, tāpēc labāk pasūtīt savu, personīgo līguma variantu pie jebkura licencēta Latvijas speciālista.
Īres līguma paraugi
Avots: riga.lv
