Mārtiņi jeb, kā to vēl citādi sauc, Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas ik gadu svinami 10. novembrī. Mārtiņdiena ir diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu – senlatviešu Saules gada kalendārā Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.
Senlatviešu kalendārā Mārtiņi tiek atzīmēti kā vienas dienas svinības, tomēr dainās tiek pieminēts arī Mārtiņa vakars, kas arīdzan ietvēra dažnedažādas izdarības. Vēl citviet ir minēts, kas Mārtiņus, līdzīgi kā citus senlatviešu svētkus, svētīja trīs dienas. Jāpiemin, ka Mārtiņi, līdzīgi kā Miķeļi, kas apvienoti ar Apjumībām, tiek svinēti kopā ar Apkūlībām.
Jāsaka, ka Mārtiņus to tradicionālajā izpratnē svin ne vien latvieši, bet arī citas pasaules tautas, piemēram, Vācijā Mārtiņdiena tiek dēvēta par Martinstag, Anglijā par Martinmas, Zviedrijā par Mårtensafton, Dānijā par Mortensdag, Somijā par Martinpäivä, bet Igaunijā par Mardipäev. Kopš viduslaikiem Mārtiņdienas svinēšana ir saistīta ar zirgu kultu un bruņniecību, tāpēc arī tās tradīcijas ir saistītas ar šiem motīviem.
Avots: visisvetki.lv
