Sociālājā vietnē “Facebook” ne reizi vien parādās ieraksti par sliktu attieksmi pret cilvēku veselību kādā no slimnīcām, taču šis stāsts ir nedaudz savādāks. Jānis Ošenieks savā profilā dalās ar pārdomām un ir pateicīgs tiem cilvēkiem, kas ikdienā glābj dzīvības.
Jānis raksta:
Pārdomas…
Tā nu sanāca ka vakardien pirmo reizi dzīvē mani transportèja ar ātrajiem uz Liepāju, ceļojums likās 10 minūšu garš. Šajā laikā paspēju pārdomāt un aizdomāties līdz daudzām lietām, tā sajūta kad tevi piesien pie nestuvēm un stumda pa gaiteņiem, līdz esi laukā un redzi zvaigznes, tad tevi iestumj mašīnā kura no sākuma gandrīzvai atgādina lidmašīnu līdz acīs neiekrīt tur visādi aparāti un pa rāciju sadzirdi dispečeru.
Manas domas aizklejoja gan līdz NMP darbiniekiem, viņu ikdienu, gan tiem kas uz tādām pat nestuvēm cīnījušies par savu dzīvību turpat mašīnā..
Dzīvojot savā ikdienas rutīnā mēs daudzi pat nenojaušam par to kas notiek katru dienu citu dzīvēs, ar ko vien cilvēkiem nenākas saskarties. Uz šī fona visas manas likstas un nebūšanas pēkšņi šķita nebūtiskas. Latvijā medicīnas darbinieki saņem neadekvātu atalgojumu par to ko viņi dara, daudzkārt mēs sūkstamies un esam ar visu neapmierināti, taču tanī pat laikā mums vajadzētu aizdomāties mazliet uz priekšu un iekāpt otrā kurpēs.
Šobrīd esmu pamodies, mani laipni apkalpo tā pati medmāsa kura vakar mani uzņēma šeit un ir noskrējusi visu nakti pie dažādiem vadošiem pacientiem, to es zinu jo pašam ir caurs miegs un naktī viss ir labi dzirdams. Medmāsiņas sejā ir manāms nogurums, taču ne brīdi attieksme nemainās, tā ir laba un silta, man ir bail minēt cik stundu personālam ir jānostrādā vienā maiņā un jānotur sevi.
Vakardien pārbraucot aizdomājos cik gan cilvēku zaudējuši dzīvību uz tām pašām nestuvēm, tanī pat auto..
Ar ko tik darbiniekiem nav nācies saskarties šādos pārbraucienos. Strādājot garās maiņas, tie noteikti dodas saguruši mājās pie savām ģimenēm, bērniem.. Es varu tikai apbrīnot šos cilvēkus. Medmāsas, šoferi un dakteri ir vieni no tiem kas ziedo savas dzīves citu labā ik dienu. Es tikai vēlos lai Jūs šad tad aizdomājieties par dzīvi, daudzas lietas notiek mums nezinot, iespējams šīs liks jums uz jūsu problēmām paskatīties citā gaismā. Vēlos publiski pateikties visam SMC un Liepājas slimnīcas iesaistītajām personālam par to ko viņi dara. Mans gadījums gan nav no tiem sliktākajiem, bet paldies par to ka esat un darāt to ko darāt.
