Daži psihoterapeiti uzskata, ka gandrīz visu saslimšanu pamatā ir psiholoģisks iemesls. Tomēr klasiskā medicīna oficiāli atzīst septiņas saslimšanas, kurās vadošais faktors ir psihosomatisks. Tos dēvē par „Čikāgas septītnieku”.
Slimība rodas kā vajadzību apmierināšanas veids, kuras, tā nu ir sanācis, citādāk apmierināt nav iespējams.
Ko tad īsti slimība ļauj?
1. Rūpēties par sevi bez vainas apziņas
Zāles, dažādi aprūpes līdzekļi, dārgas analīzes, procedūras, izmeklēšanas – tas viss jums ir nodrošināts tāpēc vien, ka slimojat.
Pamēģiniet to pašu summu iztērēt stilista pakalpojumiem vai masāžas kursam. Vairākām sievietēm tas nav pieņemami. Vienmēr ir kas tāds, kam nauda nepieciešama vairāk.
2. Tiesības atpūsties
Paradokss ir tas, ka vairums mūsdienu sieviešu, pat kļūstot par pašnodarbināto vai strādājot pēc brīva grafika, tik un tā dzīvo pēc principa, ka „sievietei ir tikai divi gadījumi, kad viņa var neko nedarīt: grūtniecība un slimība”.
Un visa mūsu sistēma ir veidota pēc tāda paša principa. Bērns nevar neiet uz skolu, ja viņš negrib. Vienīgais iemesls, kāpēc viņš var „izlaist” skolu – slimība. Vai nav absurds?!
3. Tiesības būt tuvinieku aprūpētam
Iespēja sajusties kā sievietei, par kuru rūpējas.
Kaut kā pie mums nav pieņemts rūpēties par „stiprām, gudrām un veiksmīgām” sievietēm – īpaši par tām, kas pašas par sevi var parūpēties. „Ja jau esi kaut kam ķēries klāt, nesūdzies un nesaki, ka nevari to paveikt.” Slimība dod tiesības saņemt šīs rūpes un maigumu.
Ja tuvinieki turpina ignorēt pat šādus nepārprotamus saucienus pēc palīdzības, tad slimība progresēs, un kādā brīdī šos lūgumus nāksies sadzirdēt. Dežūrēšana reanimācijas palātā būs garantēta.
4. Tuvinieku un draugu uzmanība
Slimība – veids kā sajusties īpašam, uzmanības vērtam. Tevi apspriež, par tevi runā. Tu kļūsti par „dienas tēmu”. Un jo sagrozītāka un sarežģītāka slimība, jo vairāk vaidu un nopūtu.
5. Cieņa
Cilvēks, kurš smagi cieš, līdzās žēlumam un līdzjūtībai, pat domām „Ak, Kungs, nedod Dievs man ko tādu…”, izraisa rūpes un cieņu.
Ja tas, ar ko šobrīd nodarbojies, kādu iemeslu dēļ neizraisa cieņu (pirmkārt, pašam sev), tad nopietna slimība sniegs šo cieņu. Un vēlmi justies kā „glābējam” neviens nav atcēlis.
6. Iespēja nerisināt to, kas jārisina
Kad bērns ir nopietni slims, doma par šķiršanos ir jāatliek.
Pašam esot nopietni slimam arī svarīgi projekti ir jāatliek malā un ir jāmaina plānotais. Daudzgadēja tuva cilvēka kopšana ir vērā ņemams iemesls, lai nenodarbotos ar jautājumiem, kas skar pašam savu privāto dzīvi un karjeru.
7. Iespēja apstāties, nesteigties, ieklausīties sevī
Slimojot dzīve strauji palēninās, un priekšplānā nokļūst tas, kas agrāk tika ignorēts un palika neievērots. Katra sava ieelpa, katrs savs solis kļūst svarīgs.
8. „Mirstošā pēdējā griba”
Ir pieņemts ieklausīties slimojoša cilvēka vēlmēs, un saslimstot var beidzot panākt, lai vīrs nomaina ūdens krānus un piestiprina krītošo durvju rokturi. Nemaz nerunājot par svarīgākām prasībām.
9. Ieraudzīt pasauli no citas puses. Slimība palīdz nokļūt citā realitātē.
Ja jums ir nācies vairākas stundas pēc kārtas skatīties uz abažūra auduma krokām vai pētīt dīvainu dzīvnieku figūras griestu plaisās – jūs saprotat, par ko es runāju. Kad vienīgais, ko varat ir stundām skatīties vienā kvadrātmetrā, tad pasaule sevi parāda no cita skatu punkta.
10. Apdomāt dzīvi
Nopietna slimība liek aizdomāties, par ko agrāk nevēlējies domāt.
Kad parādās varbūtība, ka, iespējams, šīs ir beigas, tad meli par sevi un savu dzīvi kaut kur izgaist, un tu paliec viens ar patiesību.
Un šajā brīdī notiek globāla sistēmas pārinstalēšana.
Visas savas dzīves pārvērtēšana.
Vajadzības – tās ir tādas lietas, ko nākas apmierināt. Jautājums ir tikai par apmierināšanas veidu. Ja pieaudzis cilvēks, kādu iemeslu dēļ, nav gatavs atklāti paust savas vajadzības, tad automātiski ieslēdzas „ķermeņa teātris”, un šīs vajadzības tiks apmierinātas manipulējot ar ķermeni, t.i. slimojot.
Iedzimtas slimības vai slimības bērniem līdz 6-8 gadu vecumama – neapzināts mammas pasūtījums. Tas ir veids, kā apmierināt savas vajadzības ar bērna slimības palīdzību. Sākot ar iespēju neiet uz darbu, beidzot ar personīgas sieviešu misijas iegūšanu – „Smagi slima bērna mamma”.
Atzīt šādas lietas tiešā veidā, bez pienācīgas sagatavošanās, nav iespējams. Ieslēdzas visspēcīgākā psiholoģiskā aizsardzība.
Tādēļ ir vērts nonākt līdz apzināšanai pakāpeniski.
1. Uzdodiet sev jautājumu – ko man ļauj iegūt šī slimība? Izveidojiet sarakstu. Godīgi, ar piemēriem.
2. Izdzīvojiet katru punktu. Bez sevis tiesāšanas, bet atzīstot, ka slimojat, lai iegūtu sev kaut ko ļoti svarīgu.
3. Ļaujiet sev to pašu saņemt atklāti attiecībās, paužot savas vajadzības, runājot par tām. Atzīstoties tajās pašam sev.
Slimība pamet tad, kad zūd vajadzība pēc tās.
