Sveiki, Mans Rimi!
Pie jums šodien bērni noklīda no vecākiem!
Parasti tādus ierakstus netaisu, jo zinu, ko uzņēmuma komunikāciju cilvēkam nozīmē reaģēt uz sliktām atsauksmēm – sačakarēta diena, bet šoreiz izteikšos publiski!
Šovakar, 11.martā ap plkst.20:30 Valdemāra Rimi 5metrus no ieejas un info kases stāvēja divas mazas meitenītes-ārzemnieces (aptuveni 5 un 3gadi), viena raudāja un sauca tēti, mazākā stāvējā blakus apjukusi. Uzrunāju, noskaidroju, ka vecākā nedaudz prot angliski, pazaudējušās no vecākiem, kā sauc tēti, kā pašas utml info, lai saprastu, ko meklēt. Ar vēl vienu ieinteresētu pircēju sarunājām, ka viņa iet pa veikalu meklēt vecākus, es palieku ar meitenēm un savu 3gadnieku turpat uz vietas.
Netālu bija vīrietis ar dāmu, viņiem izskaidroju situāciju un palūdzu, lai vēršas info kasē, pastāsta situāciju un palīdz caur skaļruni, un droši vien ar apsargu iesaisti, atrast vecākus. Vismaz tādu scenāriju es biju iedomājusies.
Un tad no info kases puses sāka plūst neiedomājami atsaucīgi, situāciju adekvāti uztveroša cilvēka teksti – nuuu, es angliski vispār slikti runāju; varbūt jums pie apsarga jāpieiet; ko tad es te varu palīdzēt; utml. Vīrietis beigu beigās izlūdzās, ka tiks pasaukts menedžeris. Lieki piebilst, ka GRIFS AG apsargs pienāca, nedaudz paklausījās dialogu un aizgāja.
Minūtes iet, meitenes it kā pasmaida, sarunājas ar mani, bet bažas aug augumā, un asaras lielumā. Līdz beidzot lieliskā, atsaucīgā pircēja pa to laiku jau bija apstaigājusi veikalu, atradusi vecākus, atvedusi tēti pie mums. Notika aizkustinoša satikšanās, tētis pateicās un atvainojās mums visiem par sagādātajām neērtībām. Visi palīgi sasmaidījās, pateica viens otram atvieglotu paldies un sveiki.
Mans 3gadnieks tikmēr jau atkal bija devies uz izeju mainīt bērnu ratiņus (divi ir bez karodziņiem, vieni velk pa kreisi, vieni ir netīri), devos viņam pakaļ. Un kur bijis nebijis, info kasē beidzot pienācis menedžeris, kurš ilgi gan neuzkavējas, jo laikam saņem info, ka kaut kādi angļu bērni bij pazuduši, bet nu jau atradās.
Ģimene bija no Ēģiptes. Tētis, mamma, trīs meitiņas. Divas noklīda, jo aizskatījās mantas. Viņām ļoti patīk Latvijas sniegs, un viņām garšo Latvijas jogurti.
Bet viņas pat nenojauta, ka veikalā bija cilvēki, kuriem bija pilnīgi vienalga, ka viņas ir nobijušās, pazudušas no vecākiem lielā veikalā, pasaules otrā malā, kur nerunā viņu valodā, ka viņām katra šīs situācijas minūte ir kā mūžība.
Mans Rimi (tā jūs aicinat sevi dēvēt mūsu prātos), es apņemos turpmāk publiski norādīt uz visām jūsu kļūdām un neizdarībām (jūsu veikalos esmu katru trešo dienu, un ticiet man, pamanu daudz ko) līdz brīdim, kad publiski atvainosieties, un parādīsiet, ka Rimi darbiniekiem ir instrukcija un veikta iepazīstināšana ar to, kā rīkoties šādā situācijā. Un – tas pats par apsardzes firmu, lūdzu, norādiet, kas tā ir, lai varu atzīmēt viņus.
Varbūt mans ieraksts kādam izklausīsies pēc trakas tantes “nav ko darīt”, bet “KAMON” – bērni pazaudējuši vecākus veikalā, un situāciju atrisina pircēji, izskraidot veikalu un atrodot vecākus?!?! Pēc visa, kas mūsu valstī jau noticis ar noklīdušiem bērniem?! Un es iedomājos situāciju – mans 3gadnieks pa labi, pa kreisi un apmaldās, un darbiniekiem būs vienalga vai nezinās, kā rīkoties, nemaz nerunājot par apsardzes firmas vienaldzību! Zinu, sargā savējos, ne acu nenolaid! Tā daru un darīšu! Bet tik labi būtu dzīvot valstī kur visi par vienu, un viens par visiem ne tikai Dziesmu svētku estrādē vai 18.novembra salūtā, bet arī ikdienas rutīnā!
Mīļie cilvēki, attopieties, mūsu zeme deg vienaldzības un nolaidības, kā arī slinkuma un nenovīdības ugunīs! Nākamreiz, kad atkal sagribas gudri pie tv vai internetā pakomentēt, kā vajag, piecelies un izdari labāk!
P.s. Priecāšos par share/dalīties, gribu, lai šī ziņa aiziet ne tikai pie Rimi PR cilvēka (lūdzu atvaino par šo), bet arī pie vadības, kura pieņem lēmumus, kura veic apmācības, kura izvēlas sadarbības partnerus – apsardzes firmu! Rimi ir mans veikals, ceru, ka tā būs arī turpmāk!
