Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) tiek plānotas sasteigtas, pašrocīgas un nepārdomātas reformas, šādu viedokli pauda Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente, kādreizējā dienesta vadītāja Sarmīte Villere.
Villerei pieejama neoficiāla informācija liecina, ka no 1.augusta daudzos NMPD brigāžu atbalsta centros un lokalizācijas punktos atsevišķām brigādēm tiks noņemtas nakts stundas un tās tiks pārveidotas par dienas brigādēm. “Ideja pielāgot brigāžu skaitu izsaukumu plūsmai pati par sevi nav peļama, bet to var veikt vietās, kur lokalizētas daudzas brigādes un ir nelieli attālumi līdz slimnīcām, pretējā gadījumā neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojums kļūs nepieejams pacientiem,” uzsvēra Villere.
Viņa uzskata, ka pirms šādām reformām bija jāveic skrupuloza statistikas analīze ilgtermiņā, jādiskutē ar sabiedriskajām organizācijām, pašvaldībām, ģimenes ārstu institūciju un sociālajiem dienestiem. Pretējā gadījumā šādas reformas var nodarīt lielu ļaunumu nozarei, zaudējot profesionāļus un radot pieaugošu mirstību pacientu vidū, viņa skaidroja.
Villere atgādināja, ka NMPD brigādes tiek uzturētas gatavībai sniegt palīdzību, kad tā ir vajadzīga un adekvātā situācijā brigādei jāgaida izsaukums. “Kā piemēru varu minēt Norvēģijas Oslo priekšpilsētu Tensbergu, kur pirms dažiem gadiem viesojos – izsaukumu skaits ambulancei diennaktī bija viens vai reizēm neviens un amatpersonām nebija ienācis prātā likvidēt šīs brigādes. Valdības izpratne par neatliekamās palīdzības nepieciešamību valstiskā līmenī un tās pieejamību iedzīvotājiem ārkārtas gadījumos ir fundamentāla vērtība, kas Latvijā pašlaik klibo, jo diemžēl neatliekamā palīdzība tiek novērtēta no naudas prizmas skatu punkta,” sacīja NMPD bijusī vadītāja.
Vienlaikus viņa vērsa veselības aprūpes organizatoru uzmanību uz faktu, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem bieži vien NMPD brigāde ir vienīgais glābiņš, jo veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība ir nepietiekama. Viņa arī uzsvēra, ka dienesta resurss ir daļa no valsts iekšējās drošības sistēmas. Tāpēc spmācīts, motivēts un pieredzējis veselības aprūpē strādājošs personāls, tostarp neatliekamā medicīnā, ir vislielākā vērtība, ar kuru nedrīkst eksperimentēt, pauda Villere.
Vienlaikus viņa norādīja, ka patlaban vērojamas dažādas diskusijas presē un kuluāros par to, kāda būs neatliekamā medicīniskā palīdzība pirmsslimnīcas posmā Latvijā.
Villere uzskata, ka patlaban aktuāli viedokļi par divu ārstniecības personu brigādēm, kur viena persona pilda arī autovadītāja pienākumus, vai divu personu brigādēm, kur viens ir autovadītājs, bet otrs ārsta palīgs, bet pēc brīža iespējams radīsies vēl kāds cits piedāvājums. “Visa šī “raustīšanās” izskatās, kā, piedodiet, bez ūdens palikušu zivju sišanās ap ledu. Vienota viedokļa par to, kā būtu jāfunkcionē Latvijas veselības aprūpes sistēmai, kur tikai viena neliela daļa ir neatliekamā medicīna, diemžēl nav,” kritiska ir NMPD bijusi vadītāja.
Pēc viņas domām, NMPD vadība cenšas rast nestandarta risinājumus, kuri ne vienmēr ir saprotami darbiniekiem un pacientiem un tas liecina par vienota veselības aprūpes sistēmas koncepta un virsvadības trūkumu.
Villere norādīja, ka vislielākā Latvijas neatliekamās medicīnas problēma, tāpat kā visā Latvijas veselības aprūpē, ir personāla trūkums. Viņa gan izteicās, ka pēc nelielas stīvēšanās, Veselības ministrija atrada Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, lai apmaksātu specializācijas gadu NMPD ārsta palīgiem, tādējādi nodrošinot sertificētu personālu pietiekamā skaitā nākotnē.
Vienlaikus, pēc Villeres paustā, paaudžu maiņa NMPD prognozējama vēl līdz 2023.gadam, savukārt izveidojusies situācija un neskaidrās diskusijas par to, kāda profila brigādes būs tuvākajā nākotnē, kas tajās strādās, kādu atalgojumu saņems, rada nedrošību darbiniekos un pacientos.
Jau ziņots, ka NMPD no 1.jūlija plāno īstenot pilotprojektu – dienas laikā lielajās pilsētās uz izsaukumiem dotos brigādes ar diviem mediķiem, kuri paši arī vadītu speciālo transportlīdzekli, pagājušajā nedēļā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pastāstīja dienesta vadītāja Liene Cipule.
Viņa žurnālistiem skaidroja, ka šādas brigādes no diviem cilvēkiem paredzētas darbam lielajās pilsētās dienas laikā, kad ir augsta izsaukumu intensitāte. Kopumā šogad plānots izveidot 11 šādas brigādes – lielāko daļu Rīgā, un pa vienai – Jelgavā, Ventspilī, Valmierā un Daugavpilī.
Oktobrī paredzēta pilotprojekta izvērtēšana. Ja projekts būs veiksmīgs, tad nākamajos trīs gados kopumā varētu izveidot 45 šādas brigādes.
