Ikviens no mums vismaz reizi ir dzirdējuši pasaku par zelta zivtiņu… Arī šai meitenei bija trīs vēlēšanās, taču viņa tās neizteica zivtiņai, viņa tās definēja pati sev, taču…
Īsi pēc tam, kad Rebeka Tounsenda no Brūkfīldas Konektikutā, Amerikas Savienotajās Valstīs uzsāka mācības vidusskolā, viņa uzrakstīja vēstuli pati sev, izvirzot trīs punktus, ko noteikti vēlas paveikt līdz mācību beigām:
1. Aizbraukt uz Spāniju.
2. Skūpstīties lietū.
3. Izglābt dzīvību.
Meitenes māsīca Reičela Hofstere atklāja, ka Rebeka piepildīja pirmās divas vēlēšanās turpmāko gadu laikā. Un – īsi pēc tam, kad viņa jau bija absolvējusi vidusskolu, septiņpadsmit gadus vecā jauniete atrada šo lapiņu, atzīmēja paveikto un nolika to uz savas gultas, nezinot, ka līdz trešā punkta realizēšanai, palikušas vien dažas stundas, vēsta ārvalstu mediji.
Rebeka un viņas bijušais klasesbiedrs Bendžamins Arne devās uz uguņošanu par godu 4. jūlijam jeb 1776. gada Filadelfijā pieņemtajai ASV Neatkarības deklarācijai. Pēc šī šova viņi šķērsoja ceļu, kad pēkšņi, viņu virzienā lielā ātrumā traucās kāda automašīna.
Rebeka, ilgi nedomājot, pastūma zēnu projām, saņemot uz sevi teju visu spēkrata triecienu. Ļoti ticams, ka tieši šī iemesla dēļ Bendžamins Arne, lai gan negadījumā ieguva nopietnus savainojumus, tomēr palika dzīvs, taču Rebeka zaudēja savu dzīvību, likumsakarīgi – piepildot savu pēdējo, trešo apņemšanos…
Pašaizliedzīgās meitenes draugi un ģimenes locekļi atzinuši, ka, lai cik skumji viņiem šobrīd nebūtu, neviens nebrīnās par šādu jaunietes soli, jo nesavtīga rīcība nebija nekas jauns no viņas puses.
Viņa bija dedzīga sociālā darba realizētāja un labdarības akciju dalībniece, pastāvīgi nodarbojās ar kaut ko, lai tikai padarītu labāk citu cilvēku dzīvi.
Šis stāsts viennozīmīgi ietver zaudējuma sāpes, taču tajā attainojas arī labestības nots, vizualizējot spēju ziedoties otra labā, ko visnotaļ nespēj katrs…
