Facebook lapā “Palīdzēsim viens otram” kāda mamma lūdz palīdzību:
“Ziemassvēti ir brīnumu un cerību laiks.
Pie mums vērsās māmiņa, kura viena pati rūpējas par dēlu, kurš visu mūžu ir guļošs, garīga atpalicība, pats nevar nosēdēt. Ļoti būtu nepieciešama multifunkcionalā gulta.
Citēju māmiņas vēstulīti:
“Arī mums ir viens liels ,nepiepildīts sapnis.Tuvojoties Ziemassvetkiem,es – sava dēla vardā, ļoti veletos lūgt līdzcilvēku palīdzību.
Es saprotu, ka mūsu situācija nav no sliktākajām, cilvēkiem iet vel grūtak, tapēc man vajadzēja laiku un lielu drosmi saņemties un lūgt, jo nekad neesam to darījuši. Man ir liels ,pieaudzis dēls, tas nekas,ka priekš manis viņš vēl joprojām ir mazais Mārcītis /jo sver vien nieka 30kg, bet augumā gan padevies – savi 1,75cm vismaz. Mārtiņš man ir invalīds kopš bērnības.Mums ir smaga, garīga atpalicība kopš dzimšanas.Puisis ir gulošs, nerunā, nesēž, pats neko nedara.
Katru dienu esmu viņam klāt , tā teikt mamma 24/7,bet es nesūdzos,esmu ar gadiem pieradusi,dzīvoju ar domu – visu tik viņam.
Manam Mārcim tikko palika 25 gadi, kā es saku -25 gadi no manas dzīves. Man tik ļoti gribējās viņam pasniegt dāvanu, bet es sapratu,ka neesmu spējīga to izdarīt,jo man vnk nav tam līdzekļu. Paauklēju viņu,parunājamies/pārsvarā jau runāju es,viņš tik klausās/pastastīju, ka nekādi mums nesanāk. Un tagd pie galvenā!!!
Mums ļoti būtu nepieciešama multifunkcionalā gulta ,ka arī pretizgulējuma matracis.Tas tik ļoti atvieglotu mūsu ikdienu.Šobrīd cauru diennakti es ceļos ik pa 2st. un mainu viņam pozīcijas/mums pa šiem gadiem nekad nav bijuši kaut kada veida izgulejumi, tas ta ir iegājies jau “”autopilotā”nakts vidū celies,pagriez,pamīle,sasedz,uzdevums izpildīts,var gulēt talāk līdz nākamai reizei. Visus šos gadus mēs guļam izvelkamajā krēslā,tik tapēc, ka tam ir apmalītes,bet parastai gultai nav. Guļ viņš man kā princis – tā es viņu saucu/spilvenos,tas ir tāpec,lai neizkrīt. Māk apvelties uz vienu pusi,atpakaļ bez manas palīdzības netiek,ja nebūtu spilvenu,izkristu utt. Tāpēc mums ir sapnis par multifunkcionalo gultu ar regulējamām redelēm. Kad gribas paņemt klēpī samīlēt, lai varu nolaist apmales,izcelt,apsēsties blakus utt. Lai varu viņu viegli aprūpet,pabarot,saminīt pamperus utt. Jo Mārtiņš ir pilnībā kopjams, kad visa apkope paveikta,varētu pielikt redeles un mierīgi darīt savus ikdienas mazos darbiņus un nebaidīties, ka var izkrist. Nu un matracis ja būtu,nevajadzētu tik biezi Mārcim mainīt pozas, būtu gan viņam ērtāk ,gan es savu veselību pasaudzetu. Tas ir mūsu lielais sapnis.Un es ticu, ka katram pašam ir jārada savs sapnis un jāļauj tam kļūt par īstenību. Varbūt mums izdosies!
P.s,runājot par Valsts Tehnisko Palīglīdzeķlu rindām,gribēju tik piebilst,,ka no maija mēneša gaidam rindu uz multifunkcionalo krēlslu,,tgd ir decembris.”
ES TICU BRĪNUMAM UN KOPĀ MĒS VARAM MĀRTIŅU IEPRIECINĀT.
Ps – dalamies ar ziņu.
Bilžu izmantošana ir saskaņota ar Mārča mammu.”
