Aijai patīk vējš, jūra un neskartā daba. Viņa ir māksliniece. Visu istabas sienu rotā ļoti skaisti stikla pulksteņi. Šobrīd Aija domā par laiku biežāk, nekā līdz šim. Iepriekš viņa pastāvīgi steidzās, skrēja kā vāveres ritenī, ļāva sevi ieraut ikdienas rosībā. Centās paspēt visu izdarīt – par katru cenu… Galvenais – lai visiem būtu labi. Bet tagad viņa skatās uz dzīvi citādāk. Šķiet, ka arī laiks sācis plūst savādāk…
Tieši 2 gadi pagājuši, kopš Aijai diagnosticēja krūts audzēju. No tā brīža viņa uzzinājusi par medicīnu vairāk, nekā visas iepriekšējās dzīves laikā. Arī par dzīvi pašu – vairāk par sirmajiem gudrajiem. Tik daudz nācies pārdzīvot un izmēģināt pašai uz sevis, ka pietiktu vairākām dzīvēm.
Aija saņēmusi 8 nepatīkamus ķīmijterapijas kursus. Pirmais rezultāts šķita cerīgs – audzējs bija ļoti samazinājies, taču pēc kāda laika, veicot kontroles izmeklējumu Pēterburgā, uzzināja, ka tas tomēr atkal aug. Tāpēc tagad, lai turpinātu veseļoties un DZĪVOT, Aijai nepieciešams doties uz klīniku. Pēc tam, kad tikuši izvērtēti neskaitāmi varianti un piedāvājumi, ir atrasts progresīvs palīdzības centrs Krievijā, kur ar onkoloģijas pacientiem kompleksi strādā onkologi, imunologi, mikrobiologi un klīniskie psihologi. Klīnikas vadītājs iepazinās ar Aijas medicīnas dokumentiem un piedāvā individuālu veseļošanās plānu 2 līdz 3 mēnešu garumā.
Kompleksā ārstniecības kursa saņemšanai nepieciešami vismaz 6000 eiro (ieskaitot vīzas un ceļa izdevumus). Aijai tā ir neiedomājama nauda. Viņas invaliditātes pensija ir 90 eiro. Taču Eiropā līdzīgi ārstniecības pakalpojumi izmaksātu nesalīdzināmi dārgāk.
Un Aija ir nolēmusi, ka jāsaņemas un jāvēršas pēc palīdzības pie līdzcilvēkiem – tas taču nav nekas apkaunojošs. “Es iedomājos, ja atrastos kādi 600 cilvēki, no kuriem katrs palīdzētu ar 10 eiro, es varētu saņemt savu iespēju atgūt veselību. Man tas jāizdara arī zēnu dēļ – esmu viņiem vajadzīga, viņi vēl ir pavisam mazi”.
Labdarības fonds BeOpen, rūpīgi izvērtējot situāciju, nolēma atvērt Aijai Vilmanei palīdzības kontu
Tieši Krievijas klīnikā sniegtās palīdzības apmaksāšanai Aijai Vilmanei līdz 6. novembrim pieslēgta labdarības tālruņa programma ZAĻĀ LAMPA.
Palīdzības tālruņa numurs 9 000 63 84 (1,42 eiro par zvanu).
Eņģeļi un lotosi
Aija ir neizsakāmi maiga un gaiša būtne. Neskatoties uz slimību, viņa it kā staro no iekšpuses – kā mirdzoša kristāla lodīte. Arī viņas profesija ir tikpat gaisīga – stikla māksliniece. Stikla pulksteņi Aijas istabā pie sienas ir viņas unikālie mākslas darbi.
Aija ir zīmējusi kopš agras bērnības – cik vien sevi atceras. Kad paaugās, sapņoja kļūt par mākslinieci multiplikatori. Aija iestājās Mākslas akadēmijā. Pabeidza maģistrantūru. Kļuva par stikla mākslinieci. Viņas īpašais talants ir saskatīt sīkumu un detaļu skaistumu – katrs zariņš, lāsīte, pārsliņa, lapiņa pārsteidzošā veidā atdzīvojas viņas stikla mākslas darbos.
Viņas attēlotie eņģeļi atgādina buras, vēja dzenātas pieneņu pūciņas sasaucas ar brīnumainām ūdenszālītēm, lotosi – ar pusmēness lokiem, bet lilijas līdzīgas līgavām…
Aija kā bērns nepārstāj sajūsmināties par radītās dabas skaistumu. Arī viņa pati ir ļoti skaists cilvēks – ar skaistām domām, emocijām, rīcību. Piemēram, šobrīd viņa priecājas par rudeni – viņas mīļāko gadalaiku. “Laikam tāpēc, ka esmu dzimusi oktobrī,” – viņa saka. Man ir mīļa rudens gaisa, mārtiņrožu un lietus smarža. Pat tā, ko rada vēja norautās mitrās lapas…”
Un galvenais – abi bērni. Divi dēli. Nils un Nikolajs. 13 un 10 gadus veci. Tā iznācis, ka pirms 2 gadiem, kad nācās saskarties ar slimību, Aijai vajadzēja visu dzīvi sākt no sākuma – ņemt bērnus, doties prom no iepriekšējās mājvietas Mālupēs, kur bija dzīvojusi kopā ar vīru, un meklēt mājas citur. Par laimi, atradās cilvēki, kuri piedāvāja iespēju par simbolisku atlīdzību apmesties 3 istabās mājiņā Ventspilī. Puikas sāka apmeklēt jaunu skolu.
Abi dēli ir īpaša daļa no Aijas pašas dzīves. Viņi labi zīmē un trenējas airēšanā. Nils mēģina spēlēt bundziņas, ļoti patīk un labi izdodas fotografēšana, un viņam ir svarīgi draugi. Nikolajs sācis spēlēt ukuleli, iepazinis mākslas fotogrāfiju un kompjūterdizainu.
Viņam ir īpašs talants iegūt draugus un ļoti patīk peldēt un makšķerēt. Zēniem ir skaidri noteikti pienākumi mājās, arī tāpēc, lai atslogotu mammu viņas slimības dēļ. Abu istabas ir rūpīgi sakoptas un gaitenī kārtīgi rindiņā salikti gumijnieki, kurpītes un čības. Viņu istabu sienas rotā zēnu pašu zīmējumi.
Aija saka, ka tagad dzīvot ir gandrīz vieglāk nekā ciematiņā Sidgundā. Tad nācās ilgstoši būt vienai ar mazajiem zēniem, stiept malku, kurināt apkures katlu, šķūrēt sniegu un lapas. Pašas mākslas darbiem spēka un laika atlika pavisam maz. Tomēr viņa centās strādāt, gatavot darbus mākslas saloniem, pasūtījumiem un izstādēm.
Divus pēdējos gadus slimības dēļ Aija nav varējusi strādāt kā agrāk. Iespējas izgatavot pasūtījumus arvien samazinājušās. Līdz ar to ir nācies ekonomēt katrā sīkumā – jo jārūpējas par diviem augošiem zēniem. Kad bija jāsāk iegādāties dārgi veselībai nepieciešamie preparāti, viņa vērsās pēc palīdzības pie draugiem.
Lielākais atklājums šajā laikā ir cilvēku neiedomājamā atsaucība – tuvu un arī pilnīgi nepazīstamu. “Galvenās emocijas, ar kādām pēdējā laikā dzīvoju, ir pateicības sajūta,” – saka Aija. “Esmu pateicīga par katru uzmanības apliecinājumu, palīdzības piedāvājumu, katru vismazāko naudiņu.”
Kad nelaime notika, viņas paziņas Rīgā, mākslas salonā Cube sarīkoja Aijas darbu izstādi pārdošanu, lai palīdzētu savākt naudu ārstniecībai. Pilnīgi sveši cilvēki, uzzinot par Aijas slimību, šovasar uzaicināja vienkārši padzīvot skaistā vietā pie jūras. Aija ļoti novērtē, ka draugi un paziņas pasūta viņai dāvanas kāzām, jubilejām, kristībām… Viņai tie nebija tikai honorāri, bet iespēja dalīties ar to skaistumu, kādu Dievs viņai ļāvis saskatīt un attēlot. Tas ir talants, ko, kā zinām, zemē ierakt nedrīkst.
Dvēseles spogulis
Uz jautājumu “kā sokas?” šī apbrīnojamā sieviete atbild: “Man viss ir labi.” Un piebilst: “ Nevis viegli, bet tiešām labi”. Šāda attieksme pret dzīvi neradās vienā mirklī. Diagnoze pamudināja pārskatīt visu dzīvi un kārtīgi pastrādāt ar sevi. Tagad Aija ir pārliecināta, ka dzīve būtībā ir secīgs mācību process.
Pirms tam ikdiena bija stresu, satraukuma un pārdzīvojumu pilna. Strādājot arhitektu birojā par interjera dizaineri, nācās celties sešos, agri skriet prom no mājām, vēlu atgriezties, paspēt satikties ar bērniem, gatavot ēst. Turklāt vēl strādāt pie saviem pašas projektiem, zīmējumiem, pasūtījumiem. “Tāds neprātīgs karuselis – skriešana pēc skriešanas…” – viņa atceras. Līdz kādā brīdī organisms atteicās turpināt darboties šādā režīmā un padevās – tā izpaužas onkoloģija.
фото
“Mēdz sacīt, ka slimība nenāk kā sods, bet kā pamācība, lai saprastu, ka pienācis laiks izmainīt savu dzīvi, pārstāt piedalīties bezjēdzīgā sacīkstē par apšaubāmām vērtībām,” – saka Aija.
Aija centās saprast, kurā dzīves posmā notika organisma padošanās, kad imūnsistēma sāka pieļaut nekontrolēti attīstīties ļaundabīgām šūnām? Nācās izanalizēt katru notikumu, tikt galā ar aizvainojumiem, pārskatīt visu, kas varēja izsaukt stresu un traucēt normāli dzīvot. “Es it kā notīrīju savas dvēseles spoguli”, – viņa skaidro.
Cīņā ar slimību Aijai palīdz ticība Dievam, pozitīvs skats uz dzīvi un tuvu cilvēku atbalsts. Šobrīd viņa ir apņēmības pilna cīnīties par dzīvību, arī bērnu dēļ. Un cilvēka griba bieži vien ir galvenais panākumu nosacījums. Bet katrs no mums var vismaz nedaudz palīdzēt šai brīnišķīgajai sievietei.
Rekvizīti palīdzībai:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 0001 0
Maksājuma mērķis: Zaļā lampa, palīdzība Aijai Vilmanei
No ziedotās naudas netiek ieturēta komisijas maksa, tāpēc ziedojumu Aija saņems pilnā apmērā.
Līdz 6.novembrim Aijai darbojas labdarības telefons 90006384. Maksa par zvanu 1,42 eiro.
Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 16.00. Raidījumu vada žurnālistes OLGA AVDEVIČA un RITA TROŠKINA.
