Domāju, neviens neiebildīs, kāzas – tas ir stress. Visiem sīkumiem ir jābūt pārdomātiem, lai tie patiktu ne tikai jums bet arī neskaitāmajiem kāzu viesiem. Stundas, dienas, mēneši paiet, lai izdomātu visu līdz pēdējai niansei. Iespējams, ka dabūsiet kādu sirmu matu no uztraukuma. Un naudas maciņā kļūst mazāk un mazāk…
Bet Elizabetei kāzu plānošana bija kā jautrs piedzīvojums. Viņa nelīdzinājās citām līgavām un vēlējās lai cienīgi ilgais ceļš līdz līgavainim būtu līksms un interesants.
“Mans pirmslaulību uzvārds bija Rekss (Trex – dinozaurs), un es nolēmu ka būtu jautri uzvilkt dinozaura tērpu un nostāties sava līgavaiņa priekšā.” Līgavainis gaidīja viņu pie klusa ezera. Aizmugurē nāca Elizabete un puisis, satraucies gaidīja, kad viņam tuvosies viņa skaistā līgava.
Pagriezies viņš ieraudzīja nevis lielisko kāzu kleitu, bet savu iemīļoto dinozaura tērpā. Līgavainis sāka smieties un no viņa lūpām nepiespiesti izskanēja “es tevi mīlu”.
Līgavainis ar nepacietību gaidīja līgavas parādīšanos, kad viņu ieraudzīja, nespēja novaldīt smieklus
