Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju , kā Jūs pielikāt manu pirmo zīmējumu pie ledusskapja, un man uzreiz sagribējās uzzīmēt vēl vienu.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju, kā Jūs pabarojāt ielas kaķi, un es iemācījos būt labs pret dzīvniekiem.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju, kā Jūs uztaisījāt manu mīļāko pīrāgu, un es iemācījos,ka nelielas lietas var būt tik īpašas manā dzīvē.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es izdzirdēju, kā Jūs skaitāt lūgšanas, un es uzzināju , ka ir Dievs, ar kuru es varu vienmēr dalīties, un mācīties uzticēties Dievam.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju, kā Jūs pagatavojāt ēst un aiznesāt to draugam, kurš bija slims, un es uzzināju, ka man jāpalīdz un jārūpējas vienam par otru.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju, kā Jūs veltiet savu laiku un naudas, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem nekā nav, un es uzzināju, ka tiem kuriem kaut kas ir, jādalās ar tiem kuriem nav nekā.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju, kā Jūs rūpējāties par mūsu māju un tiem kas šeit dzīvo, un es uzzināju , ka man ir jārūpejas pat to kas man ir dots ,un kas man ir dārgs.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju kāda ir Jūsu attieksme pret pienākumiem, pat kad Jūs neparāk labi jutāties, un es uzzināju kā man būs jākļūst atbildīgam , kad izaugšu.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju, kā Jums no acīm tecēja asaras, un es uzzināju, ka lietas kas notiek mums apkārt var sniegt mums sāpes, un tas ir normāli- raudāt.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es redzēju, kā Jūs rūpējaties, un es vēlējos būt viss, kas es varētu būt.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es iemācījos dzīves gudrības un mācības, kuras man ir jāzin, lai es būtu labs cilvēks, kad pieaugšu.
Kad Jūs domājāt, ka es neskatījos, es skatījos uz Jums un gribēju pateikt:” Mammu un Tēti! Paldies Jums par visu, ko es redzēju, kad Jūs domājāt ka es neskatos!”
