Histērijas piemeklē ikvienu bērnu. Vai ar tām var cīnīties vai vienkārši jāpagaida, kamēr viņš izaugs? Māte no Brazīlijas dalās ar savu recepti – tā ir vienkārša un reāli strādā.
Es neesmu ne psihologs, ne eksperts bērnu histēriju jautājumos. Esmu parasta piecus gadus vecas meitenītes māte. Un tomēr, man šķiet, ka esmu atradusi “formulu”, ar kuru gribu dalīties. Kā var ātri mainīt bērna domu gaitu, kurš tūlīt uzsāks skandalēt par kaut kādu sīkumu.
Sākumā mazliet pastāstīšu par sevi un meitiņu.
Meitiņa sāka apmeklēt bērnudārzu un ļoti nervozēja šajā sakarā. Viņa teica, ka nekad nepieradīšot pie bērnudārza. Arī mājās viss gāja krustām šķērsām: Alise arvien biežāk dusmojās un sāka histērijas par ikvienu, vismazāko sīkumu. Bērnudārzā mums ieteica vērsties pie bērnu psihologa, cerībā, ka tas palīdzēs normalizēt situāciju.
Psihologs tiešām deva daudz derīgu padomu, bet viens no tiem bija vienkārši fantastisks, turklāt ļoti vienkāršs. Par to tad arī gribu pastāstīt.
Psihologs paskaidroja, ka jāļauj bērnam saprast, ka mēs cienām to, ko viņi jūt.
Tātad, krīzes laikā, lai arī kāds nebūtu tās iemesls, jāpalīdz bērnam ( tas darbojas ar bērniem, kuri ir vecāki par pieciem gadiem) padomāt un saprast, kas ar viņu notiek. Kad mēs atzīstam bērnu jūtas un tajā pašā laikā dodam iespēju viņiem pašiem piedalīties problēmas risināšanā, mēs palīdzam histērijas apturēšanā.
Un tā, situācija: Bērns ir gatavs uzsākt skandālu. Iemeslam nav nozīmes – lellei nolūzusi roka, jāiet gulēt, neizdodas atrisināt uzdevumu vai vienkārši negrib darīt to, ko lūdzat. Mēs skatāmies bērnam acīs un mierīgā balsī jautājam:
Tā ir liela problēma, vidēja problēma vai maza problēma?
Kad mana meita sāka domāt par to, kas ar viņu notiek, tas uz viņu iedarbojās maģiskā veidā, vismaz šeit, mājās.
Es uzdodu šo jautājumu, viņa atbild, un mēs kopīgi atrodam iespēju, kā atrisināt problēmu, pie tam, meitiņa pati piedāvā risinājumu.
Ja slimo bērns jāārstē tētis un mamma<h/2>
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā:
