Sievietei vienmēr ļoti svarīga ir bijusi izvēle starp “darbu” un “ģimeni”. Pēc tam, kad viņa kļūst par māti, šis jautājums saasinās vēl vairāk. Daudzas jaunās māmiņas, saskārušās ar lielām izmaiņām pēc bērniņa piedzimšanas, cenšas aizdzīt prom domas par to, ka dzīve nekad vairs nebūs tāda kā agrāk, un tāpēc cenšas pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā.
Rezultātā viņas pilnībā neapgūst visas tās mācībstundas, ko tām sagatavojusi mātes loma. Tajā pat laikā šī pieredze sievietei ir kā līmenis datorspēlē – tas ir jāiziet, lai nokļūtu nākamajā līmenī.
Personības izaugsme notiek TIKAI caur pieredzi un pārmaiņām.
Diemžēl sabiedrība mums uzspiež savas vērtības un mēs – gribam to, vai negribam, apzināmies vai neapzināmies, taču cenšamies tām atbilst. Sievietēm ir sarežģītāk kā vīriešiem. Mēs dzīvojam “mērīšanas kulta” laikā! Bet viss izmērāmais ir jāsalīdzina.
Mēs salīdzinām sevi un cilvēkus pēc ieņemamajiem amatiem, regālijām, algas, mašīnas, mājām, telefoniem u.t.t. Tāpēc mūsu vērtības tik ļoti balstās uz panākumiem, izaugsmi un attīstību. Tās ir vīriešu pasaules vērtības.
Taču, ja vīrietim pārliecības un pilnvērtības sajūta rodas tad, kad ir sava lieta (darbs, bizness), tad sievietei ir nepieciešams justies ne vienkārši veiksmīgai, bet mīlētai un laimīgai.
Bet tas ir ļoti grūti izmērāms, tāpēc, ka atrodas iekšienē, un nevienam citam, izņemot tevi pašu nav redzams un nav vajadzīgs.
Un tāpēc, lai iegūtu to, kas sievietei ir tik svarīgi, ir jāiemācās uzbūvēt pavisam citas attiecības un attīstīt sevī pavisam citas īpašības, bieži vien pat pilnīgi pretējas tām, kas nepieciešamas, lai ārēji būtu veiksmīga. Piedevām vēl sabiedrība pieprasa, lai sieviete būtu pievilcīga un kārdinoša.
Tāpēc veiksmīga sievietes realizācija atrodas it kā rāmī – no vienas puses veiksme karjerā, no otras – ārējā pievilcība.
Sanāk, ka sievietei ir tikai divi attīstības ceļi: vai nu vīrišķais ceļš ar spēka, stingrības, izlēmības, gribasspēka un citu vīriešu mehānismu kultivēšanu sevī. Vai arī neattīstītas mātītes ceļš, kura norūpējusies tikai par savu ārējo izskatu, tāpēc, gadiem ejot kļūst arvien nelaimīgāka
Jau izsenis par veiksmīgu uzskata to sievieti, kura ir iemācījusies “manevrēt” šajās robežās. Tāpēc mūsdienu sievietes devīze ir: “Paspēt visu!” Šķīrusies sieviete, viena pati izaudzinājusi bērnus no dažādiem tēviem, strādājoša, pelnoša tiek vertēta augstāk kā tā, kura izveidojusi ģimeni, labas attiecības, saglabājusi tās un kopā ar vīru izaudzinājusi savus bērnus.
Kam bijis vairāk spēka un gudrības – tas vēl ir jautājums, taču sabiedrība dod acīmredzamu atbildi: viena ir “gudriniece”, otra – “klukste”. Šī paradigma ļoti spēcīgi ietekmē sievietes izvēli par labu vienai vai otrai galējībai… Nav grūti iedomāties, kurai: tās, kuras ir spēcīgākas – iet “vīriešos”, tās, kuras vājākas – “mātītēs”.
Bailes apstāties savā “attīstībā”, kļūt par nevienam nevajadzīgu “kluksti”, kura nevar pretoties vecumam, piespiež daudzas jaunas sievietes, tajā skaitā jaunās māmiņas, pēc iespējas ātrāk atgriezties darbā ofisā jau pirmajos mēnešos pec bērniņa piedzimšanas.
Daudzām šķiet, ka tur – ofisā ir viņu galvenais attīstības punkts un, jo ātrāk atgriezīsies darbā, jo labāk, jo par tādu sievieti visi teiks: “Re, viņa neapstājās savā attīstībā pat pēc bērna piedzimšanas”
Lai pierādītu citiem, ka viņa nav klukste, sievietei jāparāda, ka viņa pēc dzemdībām nemaz nav mainījusies. Ka viņa, jaunā māmiņa, kuras trīs mēnešus vecais bērniņš ir mājās ar vecmāmiņu vai auklīti, ne kripatiņas nav izmainījusies un vēljoprojām uzskata savu efektivitāti par savu galveno prasmi un ir spējīga “bīdīt” jaunus projektus.
Pats galvenais darbs
Bieži vien sievietei ir pat nedaudz kauns kaut kur skaļi paziņot, ka viņas prioritātes ir mainījušās un ģimene ir prioritāte nr.1 Kur tad ir šīs prioritātes rezultāts? Kā to salīdzināt? Ģimene vai nu ir, vai nav! Bērni aug paši par sevi, bet nauda pati par sevi nepelnās. Vai arī darbs sievietei ir drošība un garantē to, ka tevi nepametīs un tu vienmēr būsi vajadzīga un interesanta? Bet ja tu esi vienkārši mamma vai sieva, pat ar saviem talantiem un darīšanām, taču tu neesi tāda kā visas – tad tu esi “nekas”?
Tas ir nepateicīgs darbs, jo par to nemaksā, neslavē, nedod bonusus, par to nesajūsminās un bieži vien pat “paldies” nepasaka. Tas ir neizmērāms darbs, bez tūlītēja rezultāta. Un bieži vien tas beidzas ar to, ka sieviete mūk no sevis – jaunās, no savas jaunās lomas, janajām prioritatēm, savas attīstības un jaunās dzīves, pie kurām laiks to ir novedis.
Lai vadītu visas ārējas norises, sievietei ir jaiemācās sekot savam iekšējam līdzsvaram, savam prāta stāvoklim, savām emocijām, garastāvoklim.
Tas viss prasa milzīgu enerģiju un piepūli. Un tas ir milzīgs darbs. Lai arī neredzams. Tā ir pavisam cita pieredze. Un tā ir pieredze, kuru nevar iegūt, koncentrējoties tikai uz “veiksmi”. Taču pieņemot jaunu pieredzi, sieviete mācās balstīties uz iekšējo, kļūst mierīgāka un tikai tā viņa var izpildīt savu galveno lomu ģimenes dzīvē – mīlēt un sadalīt savu mīlestību vīram, bērniem, vecākiem, draugiem, darbiem un citām savām prioritatēm.
Ja sieviete pārstāj baidīties apstāties savā attīstībā, viņa noteikti atradīs savas attīstības punktus tajā pieredzē, ko viņai dzīve sniedz šajā brīdī. Un vispār viņa spēs jebko!!….. kā datorspēlē līmenis, kurš jaiziet, lai nokļūtu nākamajā līmenī. Un šis neredzamais darbs ir pats svarīgākais.
