35 gadus vecais brits Stīvens Džonss ir bezpajumtnieks. Vīrietis regulāri apmeklēja Mančesteras arēnu, lūdzot cilvēkiem, kas pamet pasākumus, sīknaudu. Vakar vakarā viņš arī devās uz šo vietu, tomēr pēc sprādziena rīkojās pavisam citādi, raksta “Independent”.
Pēc Stīvena teiktā, sprādziena brīdī viņš atradās arēnas foajē. Sprādziena vilnis nogāza viņu no kājām, taču pēc tam viņš uzreiz skrēja uz zāli, lai palīdzētu cietušajiem.
“No sākuma visi gāja ārā laimīgi un apmierināti, bet pēc tam noskanēja sprādziens, parādījās dūmi, skanēja kliedzieni. Pirmais, ko es ieraudzīju, kad ienācu iekšā – ievainotie, kas gulēja uz grīdas,” atceras vīrietis.
No sākuma, stāsta Stīvens, viņš mēģināja palīdzēt mazai meitenītei, kurai sprādzienā tika norautas abas kājas. Pēc tam viņš centās palīdzēt sievietei, kura guva kājas un galvas traumu.
“Es ieraudzīju mazu meitenīti… viņai nebija kāju. Es apsēju viņu ar krekliem no suvenīru veikala, jautāju, kur atrodas viņas vecāki. Meitenīte atbildēja, ka tētis ir darbā, bet mammai jābut kaut kur te,” viņš stāsta.
Vīrietis mēģinājis palīdzēt arī kādai sievietei, kuras dzīvību viņam neizdevās glābt.
“Viņa nomira man uz rokām. Viņai bija ap 60 gadiem, viņa pateica, ka atnāca uz koncertu kopā ar ģimeni,”dalās Stīvens.
Aprakstot notikušo, britu bezpajumtnieks nespēja valdīt asaras.
“Es redzēju cilvēkus ar milzīgiem caurumiem uz muguras, es ņēmu ārā naglas no bērna sejas, bet gaisā bija jūtama piedegušas gaļas smaka, bet es nespēju rīkoties citādāk. Es vienkārši nespētu dzīvot tālāk, ja dotos prom.”
Avots: http://manaoga.lv
